Kā ikvienam manam interjera projektam iedvesmas avots bija istabas saimniece – šoreiz Zinaīdas kundze, kura nodzīvojusi garu un krāsainu mūžu. Lielāko daļu pavadot Padomju Savienības diktētajā režīmā, kura laikā pieredzēti vislabākie un atmiņā paliekošie gadi, Zinaīdas interjeram piedienētu atsauces uz šo laiku. Vēl viena svarīga detaļa – istabas saimniecei, dēļ jaunībā sportojot gūtajām traumām, ir apgrūtināta pārvietošanās spēja, kas nozīmē, ka aizvien vairāk laika tiks pavadīts istabā. Sekojoši – istabai ir jābūt komfortablai, neuzbāzīgai, gaisīgai un visam ir jābūt rokas sniedzamības attālumā no gultas. Zinot Zinaīdas aizrautību ar istabas augu kopšanu, nolēmu dizainu veidot kā vasaras namiņu – verandu, lai nojauktu robežu starp telpu un āra dārzu, kurš vasarā uzzied uz saimnieces balkona. Te arī radās doma par režģa veida aizslietņiem, kuri tik raksturīgi dārzā.
Lielākā nozīme lokālajam un fona apgaismojumam. Lokālais, lai izgaismotu guļamzonu un dotu gaismu gultā lasot vai rakstot un fona, lai piešķirtu telpai apjomu. 12 m2 nav daudz, tādēļ tik svarīgi telpu paplašināt izgaismojot stūrus un atsevišķas detaļas. Šoreiz vispārējais apgaismojums kalpo arī kā fona, jo atspīd skapja spoguļa durvīs, vēl vairāk pastiprinot redzes apmānu un radot plašākas telpas sajūtu. Lokālā apgaismojuma slēdzis projektēts tā, lai viegli varētu ar to manipulēt pat nepieceļoties gultā sēdus (1,4 m no grīdas līmeņa). Aiz radiatoru aizslietņiem ir slēpts fona apgaismojums, kuram piešķirta funkcionālā nozīme, ja aiz aizslietņiem glabā mantas – tās var labi pārredzēt.
Grīda.
Grīda izvēlēta apzināti – īsta koka parketu ieklāt liedz budžets, tādēļ atrasts risinājums – vairogparkets, kura sastāvā, atšķirībā no lamināta, ir masīvkoks. Nodilumizturība lielāka un kopšana vieglāka.
Sienas.
Šoreiz sienu un griestu apdarei tiek veltīta pastiprināta uzmanība, jo tiek izlemts, ka apdares materiāliem (ieskaitot špakteļmasu) ir jābūt ekoloģiski tīriem un bez cilvēkam kaitīgiem piemaisījumiem. Un tieši šinī projektā raidījumam pievienojas jauns sponsors „Color Line”, kurš piedāvā vācu kompānijas STO produkciju, pateicoties kuram Mājokļa jautājums var beidzot izmanot Eiropas standartiem visatbilstošākos materiālus. Vienu no sienām un pretējās apakšdaļu krāsoju pašrocīgi ar krāsu kurai piemīt metālisks efekts. Neticami, bet arī šī krāsa nesatur neorganiskus ķīmiskus savienojumus, kuru izgarojumi ir cilvēkam indīgi ieelpojot, kā tas ir ar daudzām citām būvmateriālu veikalos pieejamām krāsām. Šo krāsu uz virsmas uzpūšot, var iegūt pilnīgi metāla virsmai raksturīgu faktūru. Šoreiz izmantoju mākslinieciskāku metodi – krāsotāja cimdu ar kura palīdzību lokveida kustībām klājot krāsu, veidoju šķietami slīpēta metāla virsmu, kuru vienreizēju padaru ar šablona palīdzību. Pārējās sienas klājam ar biezu baltu faktūrkrāsu, kura atgādina dabīgo kaļķa apmetumu (vēl autentiskākam rezultātam to var pēc uzklāšanas ar špakteļlāpstu vietām nogludināt).
Mēbeles.
Accentas iebūvētais skapis ar režģotiem durvju pildījumiem un pēc pasūtījuma veidotais plaukts. Kompozīciju papildina Čiekurā iegādātā gulta, kurai zem matrača var glabāt ne tikai gultas veļu, jo visa gultsapakša ir veidota no atvilktnēm – ļoti ērts variants mazgabarīta istabām. Kā TV galdiņš kalpo no līmētiem priedes dēlīšiem veidotā palodze. Daudzi aksesuāri iegādāti veikalā - noliktavā Depo, tai skaitā ar zeltītu metāla krāsu appūstie kārklu režģīši, kurus izmanto dobju norobežošanai dārzā.
Visbeidzot.
Efekts ir panākts, jo pat istabas saimnieces meita netic, ka viss šeit ir īsts – tik neticami izskatās daudzās puķes un dārza efekts. Apciemojot saimnieci pēc divām nedēļām, redzu prieku viņas acīs un uzklausu stāstu par ērto gulēšanu. Sajūta kā dzīvojot dārza mājiņā – man prieks, ka cilvēkam ar kustību traucējumiem esmu spējusi ienest daļu dabas istabā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru